Līnija ir vizuālās mākslas elements (ģeometrisks elements). Līnija ir punkta ceļš ko atstāj instruments, kad to velk pāri kādai materiālai virsmai.
Līnija var būt uzzīmēta, iespiesta, telpiska (drātis, diegi, u.tml.). Līnija dabā nav sastopama (jo tās ir kā robežas vai plaknes).
Līnijas galvenās vizuālās pazīmes: izmērs, tips, virziens, novietojums un līnijas raksturs, izmērs attiecības uz līnijas garumu un platumu. Ar tipu saprot, ka jebkura izmēra līnijas var būt taisnas, lauztas, liegtas un kombinētas.
Asa līnijas maiņa rada lauztas līnijas (trijstūri, četrstūri, u.tml.). Liegtas līnijas maiņa notiek pamazām, tās ir liegtas līnijas, bez asiem stūriem. Kombinētas līnijas ir visu līniju apvienojums.
Līnijām ir trīs pamatvirzieni:
- Horizontāls
- Vertikāls
- Slīpas (visslīpākā diagonāle)
Līnijas novietojums. Līnija var sadalīt formātu, nošķelt, radīt līdzsvaru, kustību, savienot kaut ko, padarīt augšupejošu un lejupejošu.
Līnijai piemīt raksturs (līnija var būt izplūstoša, mīksta, trausla, asa (iemesls- līnijas struktūra, atsevišķs pigmentu kopums)).
Līnijai ir gan palīglīdzekļu nozīme (konstrukcijas, perspektīva un arī pati kā emocionāli ekskluzīva (individuāls izskats), pēc kura dažkārt var noteikt autoru. Līnija parāda perspektīvu (pati līnija var būt perspektīva (tuvāk platāk, tālāk šaurāk)).
Puantilisms ir glezniecības veids, kad krāsa tiek uzklāta ar punktiem (19. gs. otra puse). Punktu un līniju plaši lieto grafikā, punktēšana (punktīra) radās 15. gs., kad veidoja kopijas no gleznām.
Līnija ir ornamentikā (tā ir dekoratīva).
Metriksias ritms- viens elements vai elementu grupa atkārtojas pēc noteiktām atstarpēm (mazākais trīs, jo kustību var parādīt ar trīs elementiem).
Opārts- mainot līnijas atstarpei tiek radīts kustīguma efekts.
Punkts ir svītras sākums.
Oflata tehnika- punktu kodināšana uz cinka plāksnēm. Punktu lieto kā palīglīdzekli zīmēšanā.
